Teksti ar bildēm
Galvenie » Sludinājumu dēlis » Bildes runā
Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams – dārgi, bet paskaidro saprotami.:))
Man patīk
+10
Mums dažbrīd ir vajadzīgs pilnīgs miers un klusums, lai uz brīdi norimst tas haoss, kas mūsu galvā ir…
Man patīk
+13
Spēja mīlēt ir skaistākā dāvana, kas mums šajā pasaulē dota. Mīli tā, lai sajustu, ka pakrūtē ik dienas tūkstoš laimes taureņi dejo. (heart)
Man patīk
+15
Tu dzīvo te un tagad. Tev ir viena dzīve, viens punkts. Ko paspēsi izdarīt, tas paliks. (sun)
Man patīk
+16
Tas ir neticami, cik ātri var mainīties mūsu garastāvoklis, cik ātri mūsu sirds var nogrimt un cik ļoti mūs var ietekmēt citi. :P
Man patīk
+11
Tik ļoti grūti pierast pie to cilvēku prom būšanas, kuri kādreiz bija daļa no katras tavas dienas. ;)
Man patīk
+15
Vīrietis atnāca piekusis mājās no darba.
Viņa piecgadīgais dēlēns jau stāvēja pie durvīm un viņu sagaidīja ar jautājumu – Tēti, drīkstu tev ko jautāt?
— Jā, protams.
— Tad kad tu esi darbā un strādā, cik tu saņem naudiņu pa vienu stundu?
— Tā nav tava daļa. Kāpēc tu man jautā tādas lietas?
— Es vienkārši gribētu zināt, cik tu saņem vienas stundas laikā. Lūdzu, tēti! - lūdzās mazais puika.
— Nu, ja tev ļoti vajag zināt, es saņemu 10 latus stundā.
— Mazais puika nopūtās un nokāra galvu. Tad viņš paskatījās uz tēti un teica: Vai es varētu no tevis aizņemties 5 latus?
— Vai tas bija vienīgais iemesls, kāpēc tu jautāji, cik es pelnu? Lai atkal varētu sev kaut kādu nevajadzīgu spēļmantiņu nopirkt? Ej uz savu istabu un, lūdzu, pārdomā vai tas nav ļoti egoistiski no tavas puses man kaut ko tādu jautāt. Es strādāju katru dienu ļoti ilgi un smagi un man nav laika tādām stulbām bērnu spēlītēm.
Puika gāja klusi uz savu istabu un aizvēra lēnām savas istabas durvis. Vīrietis apsēdās pie televizora un vēl arvien dusmojās par dēla egoistisko attieksmi. Pēc stundas viņš nomierinājās, uzgāja augšā un iegāja dēlēna istabā.
— Vai tu jau guli? – Viņš jautāja.
— Nē, tēti, esmu vēl augšā.
— Es atvainojos. Man bija gara un smaga diena un es pārāk netaisnīgi reaģēju uz tavu jautājumu. Te būs tavi 5 lati, ko tu man lūdzi.
Dēlēns nolēca no gultas un priecīgs sauca: — Paldies, tēti!
Tad viņš no gultas apakšas izvilka vecu kartona kasti, kurā bija pāris santīmu. Kad tētis redzēja, ka dēlam jau ir kāda naudiņa, viņš atkal sāka palikt dusmīgs.
— Kāpēc tu man lūdzi naudu, ja tev pašam ir pietiekoši?
— Tāpēc, ka man nebija pietiekami daudz. Bet tagad man ir! Tēti, man tagad ir tieši 10 lati! Vai es varētu nopirkt stundu tava laika? Lūdzu, atnāc rīt mājās laicīgi, lai varam pabūt kopā!
Tētis sāka raudāt. Viņš apskāva savu mazo dēlu un lūdza piedošanu.
Tas ir tikai mazs atgādinājums mums visiem – nemitīgajiem dzīves skrējējiem. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka laiks izslīd caur mūsu pirkstiem un mēs nepavadām to ar saviem tuvajiem un mīļajiem – tiem, kam tas tiešām rūp un – kas to novērtē.
Atceries to un velti savu laiku cilvēkiem, kurus mīli. Ja mēs rītdien aizejam no šīs pasaules, darba vietās mūs aizstās ar citiem cilvēkiem, bet tuvinieku sirdīs mūs neaizstās neviens. Izmantojiet laiku, cik vien tas ir iespējams un dzīvojiet emocionāli piepildītu dzīvi.
Viņa piecgadīgais dēlēns jau stāvēja pie durvīm un viņu sagaidīja ar jautājumu – Tēti, drīkstu tev ko jautāt?
— Jā, protams.
— Tad kad tu esi darbā un strādā, cik tu saņem naudiņu pa vienu stundu?
— Tā nav tava daļa. Kāpēc tu man jautā tādas lietas?
— Es vienkārši gribētu zināt, cik tu saņem vienas stundas laikā. Lūdzu, tēti! - lūdzās mazais puika.
— Nu, ja tev ļoti vajag zināt, es saņemu 10 latus stundā.
— Mazais puika nopūtās un nokāra galvu. Tad viņš paskatījās uz tēti un teica: Vai es varētu no tevis aizņemties 5 latus?
— Vai tas bija vienīgais iemesls, kāpēc tu jautāji, cik es pelnu? Lai atkal varētu sev kaut kādu nevajadzīgu spēļmantiņu nopirkt? Ej uz savu istabu un, lūdzu, pārdomā vai tas nav ļoti egoistiski no tavas puses man kaut ko tādu jautāt. Es strādāju katru dienu ļoti ilgi un smagi un man nav laika tādām stulbām bērnu spēlītēm.
Puika gāja klusi uz savu istabu un aizvēra lēnām savas istabas durvis. Vīrietis apsēdās pie televizora un vēl arvien dusmojās par dēla egoistisko attieksmi. Pēc stundas viņš nomierinājās, uzgāja augšā un iegāja dēlēna istabā.
— Vai tu jau guli? – Viņš jautāja.
— Nē, tēti, esmu vēl augšā.
— Es atvainojos. Man bija gara un smaga diena un es pārāk netaisnīgi reaģēju uz tavu jautājumu. Te būs tavi 5 lati, ko tu man lūdzi.
Dēlēns nolēca no gultas un priecīgs sauca: — Paldies, tēti!
Tad viņš no gultas apakšas izvilka vecu kartona kasti, kurā bija pāris santīmu. Kad tētis redzēja, ka dēlam jau ir kāda naudiņa, viņš atkal sāka palikt dusmīgs.
— Kāpēc tu man lūdzi naudu, ja tev pašam ir pietiekoši?
— Tāpēc, ka man nebija pietiekami daudz. Bet tagad man ir! Tēti, man tagad ir tieši 10 lati! Vai es varētu nopirkt stundu tava laika? Lūdzu, atnāc rīt mājās laicīgi, lai varam pabūt kopā!
Tētis sāka raudāt. Viņš apskāva savu mazo dēlu un lūdza piedošanu.
Tas ir tikai mazs atgādinājums mums visiem – nemitīgajiem dzīves skrējējiem. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka laiks izslīd caur mūsu pirkstiem un mēs nepavadām to ar saviem tuvajiem un mīļajiem – tiem, kam tas tiešām rūp un – kas to novērtē.
Atceries to un velti savu laiku cilvēkiem, kurus mīli. Ja mēs rītdien aizejam no šīs pasaules, darba vietās mūs aizstās ar citiem cilvēkiem, bet tuvinieku sirdīs mūs neaizstās neviens. Izmantojiet laiku, cik vien tas ir iespējams un dzīvojiet emocionāli piepildītu dzīvi.
Man patīk
+16
Lielākā kļūda, ko vari pieļaut ir aiziešana no cilvēka, kurš patiesībā ir cēlies un kritis tevis dēļ.
Pienāk dzīvē tas moments, kad tu sēdi, skaties vienā punktā un saproti, kā viss ir apnicis.
Pienāk laiks, kad ir jāizvēlas, vai pāršķirt nākamo lapu vai aizvērt grāmatu pavisam.
Man patīk
+13
Mums katram ir dotas dažādas izvēles iespējas. Katra izvēle virza mūsu dzīvi tālāk un norāda, kurā virzienā varam augt un attīstīties - ja vien to vēlamies. ;)
Man patīk
+19
Pirms Dari - Mācies. Pirms Nosodi - Saproti. Pirms Sāpini - Sajūti. Pirms Saki - Padomā. (sun)
Man patīk
+12
Ejam ārā?
- Tagad?
- Jā.
- Auksts taču ir.
- Nu tas nekas.
- Bet tev taču riebjas aukstums.
- Šodien neriebjas.
- Nu labi. Ko ārā?
- Nezinu. Pikosimies.
- Bet tev riebjas sniegs.
- Nu šodien neriebjas.
- Okēj... Uz kurieni iesim?
- Vienalga. Uz kaut kādu pļavu vai tīrumu, kur vairāk sniegs.
- Uz pļavām vai tīrumiem parasti ir vējš.
- Un?
- Tev riebjas vējš.
- TU IDIOT, ES VIENKĀRŠI GRIBU TEVI SATIKT UN TIEŠI TAGAD.
Man patīk
+11